Larisa Mondrusa: Esmu mate savam delam
Autors: Dace Judina
Publicesanas datums: Pirmdiena, 2003. gada 15. decembris.
Rubrika: Intervija (14. lpp.)
Tie, kuri sestdienas vakara uzmanigi veroja televizoru ekranus, dzivojot lidzi Latvijas pirmas gadskartejas slageraptaujas rezultatiem, bija patikami parsteigti, ieraugot koncerta goda viesnu - trimdas dziedataju Larisu Mondrusu, kuras dziesmas bijusaja "padomija" bija aizliegts gan dziedat, gan klausities un kura pec daudziem svesuma pavaditiem gadiem atkal kapa uz skatuves, lai nodziedatu divas dziesmas - "Svesa zeme stadu rozes" un "Vaidavina". RB piedava ekskluzivu interviju ar dziedataju un vinas dzivesbiedru Egilu Svarcu.
Kadas bija izjutas, atkal dziedot Latvija?
L.M.: - Grandiozas! Biju ta uztraukusies, ka baidijos izplust asaras. Ceru, ka to neviens neredzeja. Tas bija sausmigs savilnojums - te tacu ir mana publika, te es esmu izaugusi, te ir mana dzimtene. Gandriz visu muzu esmu nodzivojusi svesa zeme, runajusi svesa valoda. Protams, pa siem gadiem ta kluvusi par manu otro dzimteni, tur dzivo mans berns, tapec tur ir mana sirds. Pat necereju, ka reiz man bus iespeja seit dziedat un aci pret aci satikt klausitajus.
Jusu profesionalas karjeras cels vedis loti lieliem likumiem - Rigas estrades orkestris, Maskavas valsts dzeza orkestris, Vissavienibas radio, TV jaungada sovs "Zila uguntina"... Tomer padomju varas kuluaros jus, skiet, kadam bijat ka kauls rikle - jums savulaik adreseti parmetumi "parak daudz milestibas dziesmu un rietumniecisku izpausmju, par maz patriotisma, turklat vel mini svarkos!"
L.M.: - Sim rezimam es nebiju vajadziga. Varbut tautai. Partijas viriem - ne. Mes bijam makslinieki no Rigas, tatad - "zapadnije, ne nasi!". Uz mums bija zobs. Tomer nekadu "sekretku" mums nebija. Varbut tapec tik viegli tikam prom. Par laimi, toreiz (1973.g.) padomju valdiba atlava no valsts izbraukt ebrejiem, un mes ar Egilu nolemam - japamegina. Pec trim menesiem izdevas.
Sogad jus ar dzivesbiedru svinesiet laulibas 40. gadadienu. Kads ir jusu iepazisanas stasts?
E.S.: - (Smejas.) Garaks par 40 gadiem! 1962. gada Larisa atnaca uz Rigas estrades orkestri, kur biju makslinieciskais vaditajs. Divus gadus mes paspejam nostradat kopa, tad man sanaca nepatiksanas Filharmonija, bet Larisu aizsauca uz Maskavu. Devos lidzi. Tur mums visadi gaja. (Pauze.) Vai jus tiesam visu vesturi gribat dzirdet?
Septindesmitajos, pec jusu emigresanas, "savieniba" baumoja, ka Mondrusa, nabaga un pazemota, dziedot Romas naktslokalos; meloja - esot izdarijusi pasnavibu...
E.S.: - Patiesiba bija pavisam citada. Larisu Vacija aicinaja piedalities televizijas sova "Ivan Rebroff", kur vina nodziedaja savu slaveno dziesmu "Jeder nette Lette". Par to ieinteresejas latviesu trimdas organizacijas, un ta tas iesakas: "Daugavas vanagi" finanseja pirmo plati (1975.g.), mes to producejam, un pec tam jau paraleli karjerai Vacija ik briva bridi devamies koncertbraucienos - uz Australiju, Ameriku. Cilveki Larisas koncertos pirka plates, veda un sutija uz Latviju radiem, un sanaca, ka, pat nebudama seit, vina te bija ar savam dziesmam.
L.M.: - Tas rezims bija peleks. Peleks un zobains. Un tadus centas pataisit ari cilvekus. Aizbraucot es atstaju Latviju loti nabadzigu, un padomju sistema to centas pataisit vel nabadzigaku. Tas laiks mana atmina ir ka izbalejusi melnbalta filma, bet tagad atbraukusi esmu parsteigta - ka kosa krasaina lente! Priecajos un izbaudu, ka pasaule ir atverta, ka ir tehnika, ar kuru var sazinaties tukstosiem kilometru attaluma; ka man ir sava, dela veidota interneta majas lapa.
Muzikas izdevnieciba "Baltic Record Group" tikko laidusi klaja CD ar 20 jusu dziesmam.
L.M.: - Ja, Arvids (Murnieks) teica - ta busot davana no Ziemassvetku vecisa. Esmu loti parsteigta par ta dizainu, un vispar - cik kvalitativs sanak tas, ko latviesi uznemas darit. Lidz sim man Krievija iznakusi divi diski, bet viniem bija kaut kada divaina pieeja noformejuma veidosana: ja reiz es esmu retro, tad mani vajag iztaisit vel vecaku, neka esmu, tads vecmodigs vaks. Man nepatik! Ja, man ir 60 gadu, bet sava sirdi esmu jauns cilveks. Man patik moderna arhitektura un jauni cilveki - ka vini gerbjas, ka dzied. Jo biezak klausos modernas dziesmas, jo vairak man tas patik. Biezi cilvekiem, klustot vecakiem, gribas kaveties sava laika dziesmas un vini parmet jaunajiem - no jums jau neka nav! Bet tas nav pareizi, jo jauniesiem pieder nakotne! Un es viniem novelu - klausities tikai sava sirds balsi.
E.S.: - Drizuma Latvija par Larisu iznaks gramata.
Kads, raugoties "no malas", jums skiet skats "uz austrumiem"?
L.M.: - Sekoju lidzi televizijas zinas Domes velesanam Krievija. Sausmigi! Tas ir kulturas trukums. Padomju vara vienmer ir bijusi sausmigi rupja, stipra, un to nekad nav interesejis, ko doma cilveki. Sodienas Krievija varai cilveki tapat ir vienaldzigi - vini tikai dala naudu, naftu un ietekmes zonas. Zel cilveku. Un druscin bail. Bet esmu sausmigi prieciga, ka Latvija iestasies Eiropas Savieniba. Padomju Savieniba bija daudz bistamaka un sliktaka. Latvija tagad bus pasargata - politiski un ekonomiski, un, domaju, "lielajam bralim", kas visiem visu atnem, vairs nenaks pat prata pret mazo Latviju pacelt savu kepu.
Riga, Latvija ir tik rietumnieciska! Sodien viesnica iesledzu televizoru un saku meklet kadu latviesu kanalu, un tikai pec valodas vareju pateikt, ka ta ir latviesu programma, nekadas atskiribas no pasaules. Vienigi jusu daudzajos TV kanalos ir sausmigi daudz krievu parraizu. Atradu tikai divus latviesu kanalus.
Mums ir pieci. Un vel kabelteleviziju kanali.
L.M.: - Varbut vakara butu vairak - es skatijos no rita. Bet man ir liels prieks par to, kas seit notiek. Manam delam ari. Lorencam ir 21, pirms diviem gadiem vins pirmo reizi bija Riga, bet pagajusogad - Maskava. Vinam vaicaja - nu, vai Maskava ir eiropeiska galvaspilseta? Dels atbildeja: galvaspilseta ir, bet nav eiropeiska. Velak vinam parmetu, ka ciemos ta nevar runat, bet vins atteica -man ir gandarijums pateikt, ko domaju. Liekas, tas tapec, ka mes ar viru majas kritiski runajam par politiku un dels jut so kritisko attieksmi.
Jusu majas ir Minhene. Ar ko nodarbojaties?
E.S.: - Vacija Larisas karjera beidzas 80.gadu vidu. Kops ta laika vinai ir neliels apavu veikalins, kas darbojas vel sodien. (Smaida.) Reiz kada intervija Larisa teica, ka tas ir vienadi smagi un prasa tadu pasu piepuli - parliecinat tukstosgalvainu publiku koncerta vai vienu kundi veikala. Bet, ja jus prasat nopietni, tad man jateic - mes esam sakusi labak sadzivot, kops Larisa beidza savu dziedasanu. Visus sos gadus esmu bijis vinas producents un menedzeris, un ta, protams, ir dubulta problema, jo - vina nav tik briva, lai saistitos ar citu producentu, un vina nav pietiekama respekta pret "savu" cilveku. Bet neparprotiet - vina nav ne iedomiga, ne kapriza. Temperamentiga, spontana - ja, no ta vina dzivo, uz skatuves un majas dzive.
L.M.: (Smaida.) - Pirmkart - esmu mate savam delam. Lorencs dzivo kopa ar mums. Stude bioinformatiku, spele klavieres - no piecu gadu vecuma saka spelet nopietnu klasisko muziku, piedalijas dazados konkursos, vinam labi padevas. Tomer dels nebija dross, ka bus pasaules slavenakais pianists nr.1, tapec teica -negribu bez maizes palikt un pieversas bioinformatikai. Galva laba, loti talantigs. Runa latviesu, krievu, vacu, anglu un francu valoda. Izcinija Fullbraita stipendiju -nakamgad macisies Amerika, elitara universitate. Vins jau ari agrak ir braucis prom uz kursiem, piemeram, uz Angliju, bet nekad tik ilgi. Tagad domaju - ka bus? Pirmas dienas parasti ir sausmigas, visu laiku domaju - kur vins ir, vai paedis, vai vesels? Velak pierodu un peksni atklaju - ir vairak laika aiziet uz teatri, koncentreties uz sevi. Man nav ko slept - es loti milu savu delu. Man bija 38 gadi, kad vins piedzima, lidz tam nekad nekas neizdevas, tapec visiem teicu -esmu dziedataja, neiznak laika. Bet sirdi loti sapeja. Tagad par vinu sausmigi uztraucos. Citas mates stasta - nu, man bija 18, 20, kad piedzima berns, vins uzauga pats par sevi. Ne, (pasmaida) es vinam devu sausmigi daudz milestibas.
Kadi ir Ziemassvetki jusmajas?
L.M.: - Jau no pirmas dienas Vacija tie kluva par musu milako tradiciju - Padomju Savieniba tacu Ziemassvetkus nesvineja. Musu majas ir svetku vakarinas - arvien censos pagatavot kaut ko neparastu, abi mani viriesi ir lieli gardezi - izliksies, ka nemana, ja viss kartiba, bet, ja kas neizdosies, visu ieraudzis. Nemitigi macos. Un tad mums ir davanas. Un dziesmas - latviesu, vacu valoda. Lorencs spele klavieres, mes dziedam. Reizem sabrauc radi no Latvijas, no Amerikas, kadi mili draugi.
Ko sagaidat no jauna gada?
L.M.: - Mieru un milestibu. Savai majai un tuviniekiem. Mieru un gaisumu -visiem citiem. Ari tiem, kuriem Latvija vel nav izdevies tas, uz ko vini cereja. Nezaudejiet ceribu - tas naks! Varbut pec paris gadiem, bet naks. Es nedomaju bagatniekus, kam viss ir, bet tos, kuriem tagad ir loti maz naudas, kuriem ir gruti un smagi, kuri nevar sev neko atlauties. Ticiet! Viss, kas notiek, ir uz labu.
Перевод статьи Вадимом Фальковым на русский язык
