Kaut kur lauku plašumā,
Zaļā pļavā, mežmalā,
Vakardziesmu kāds ganiņš dzied.
Kamēr mežs jau gurdi san,
Skumji viņa dziesma skan.
Saule dūmakā aiz druvām riet.
Piedz.
Skan tavas dziesmas, skan,
Ganiņ no tāles,
Vakara klusumā domātas man,
Pār kalniem, ielejām atbalsojas,
Drīz zvaigžņu pavadītas pie manis trauc tās
Un atnes sevim līdzi tik daudz atmiņas.
Grūti ticēt man vai nav,
Ka tik daudzi gadi jau
Aizsteigušies un bez mitas rit,
Kopš mēs abi nolēmām
Katrs, kaut vai asarām,
šķirti dzīves pavedienu vīt.
Большое спасибо Вадиму Фалькову за обработку текста песни!
