Lūdzu es tevi reiz: Aizved mani
Uz dienu gaišu, kur saule spīd!
Negribu es vairs tumsā dzīvot,
Kur spilgtas spuldzes man acīs dur.
Teici tu: Tev sīkstai jābūt
Kā priedēm tām, kas pie jūras stāv.
Tev būs jāsargā to, kas sargājams,
To, kas saulrieta krāsās blāv.
Piedz.
o-o-o-o, kā tas būs?
Es teicu: Varu es būt, kā tu vēlies,
Ja tu mīlestību man un drosmi dod.
Kā uz mājienu bijām gājienā,
Kas uz savādo zemi ved,
Tur, kur jūra aug debesīs
Un, kur varavīksne zemi skauj.
Deva pērles man sieva veca
Kā tautasdziesma un spītība
Teica: Kas to māk, lai pie manis nāk,
Pērles rotās kaldina.
Piedz.
o-o-o-o-, kā tas būs?
Tai teicu: Varu es būt, kā tu vēlies,
ja tu allaž drosmi man un spēku dod.
o-o-o-o, kā tas būs?
Tev teicu: Ja mani mīli, es nebīstos
Ne to tumsu vakarā, ne rītausmu.
Palikām mēs tā jūrmalā
Un tur smiltīs baltajās gūlāmies,
Tavus skūpstus es kāri dzēru
Kā zeme lietu pēc sausuma.
Ārpus laika mēs bijām gluži
Kā pulksteņi, kas vairs nekustas.
Neredzējām mēs nakti atnākam,
Lēnām dzisām, kā sveces dziest.
Piedz.
o-o-o-o, izdzisām
Bet pašā rītausmā ribas no dieva
Vispirms tu un pēc tam es, mēs paņēmām.
o-o-o-o, un no tām
Mēs par jaunu radījām
Viens otru tad.
Большое спасибо Вадиму Фалькову за обработку текста песни!
