Čigānzenam dzive dēku pilna, skaista,
MćĚam cela jćtis nav kas vinu saista.
Pabrauc bridi, atkal kaut kur jāapstājas,
Plašā pasaulē tam liekas visur mājas.
Uzticigs tas nevar bćt nevienai meičai,
Varbćt ritu bćs ta vinam atkal jāatstaj.
Piedz.
Bet nu katru reizi, lai nu šā vai tā,
Tai ko mil, tas savu sirdi uzdāvā,
Ta kā gabalu no sevis, tā vinš meičai skćpstu devis,
Bet nu bridi burvigā tas atkal projām brauc,
Palika no milas kvelas tikai atminas vien Ěēlas,
Tagad cigānzēns jau citai pakal trauc.
Lai - lai - lai - lai - lai - lai - la,
Ka cigāni ir tālumā,
Lai - lai - lai - lai - lai - lai - la,
Ka cigani ir tuvuma.
Katru dienu jaunas dēkas iet un atnāk,
Par tām sapnot valā acim čigānzēns māk,
Gitāra, kad nakti atskan skumiga,
Acis kvel, kad skaistulē tas kāri raugās,
Tā vinš katru nakti kādu sirdi iekaro.
Большое спасибо Вадиму Фалькову за обработку текста песни!
